1. |
Neveiksmnieku vientulība
05:47
|
|||
|
Author: Antanas A. Jonynas
mēdzi atkārtot tu kādreiz, mēdzi atkārtot tu kādreiz
to ka dzīve tikai sapnis bet ka nāve pilnmēness
tad kad nemiers tevi apņem sapņu grāmatā tu slēpies
pasaule tik skaisti griežas kā pēc muļķa stabules
cauru nakti šķindēdamas važiņas un atslēdziņas
cik gan vēlīnas tās skaņas izdzirdētās tēvzemē
Dievs! es viņu iemīlētu viņas krūtis noglāstītu
viņa pienāk tuvu klātu revolveris azotē
nomelnējušas krīt lapas krīt uz ietvēm peļķainajām
tā kā smaga palagsmarža ceļas augšup rudens tvaiks
papīrīšu lidenītes kuras naktī logā metu
tagad palēnām krīt zālē un tām līdzi krītu es
o neveiksmnieku vientulība
o šī sīkas naudas šķinda dzerti vīnu dzerti vīnu
pilnestīgais mierinājums lēni gaisma šūpojas
un kad laternas tiek dzēstas uzšvirkstinu sērkociņu
labirintā redzu lūku un to lēnām aizslēdzu
***
you used to say once, you used to say once
that life is but a dream, and that death – a full moon
when restlessness comes creeping, you hide in a book of dreams
how lovely the world spins to the tune of a fool’s pipe
rattling through the night, chains of iron and small keys
how belated those sounds once heard in the fatherland
God! I would fall for her, her breasts I would caress
she walks up close to me, a revolver on her chest
blackened fall the leaves on the puddle-covered sidewalk
thick as the scent of bedsheets up rises autumn's steam
the paper planes I threw in your window in the night
now fall in the grass gently, and I fall with them
oh, the loneliness of non-achievers
oh, the jangle of petty coins, more wine, more wine
an unbounded solace, a slowly swaying light
and when lanterns are put out, I strike a match
in the labyrinth I see a hatch, and I slowly lock it shut
|
||||
2. |
Bundziniece
04:14
|
|||
|
Author: Pēters Brūveris
bundziniece būšu
bundziniece būšu
tam tam tam
bundziniece būšu
tam tatatam bungāšu
bungāšu pa tavu ādu
kamēr nosirmosi tu
kamēr nosirmosi tu
kamēr nosirmosi tu
tam tam tam
bungāšu
tam tatatam bungāšu
bungāšu pa tavu ādu
kamēr nosirmosi tu
***
I will be a drummer
I will be a drummer
dum-da-dum
I will be a drummer
dum-da-da-dum, I’ll drum away
pound your skin like a drum
till your hair turns to gray
till your hair turns to gray
till your hair turns to gray
dum-da-dum
I’ll drum away
dum-da-da-dum I’ll drum away
I’ll pound your skin like a drum
till your hair turns to gray
|
||||
3. |
Rokas
03:56
|
|||
|
Author: Andris Ogriņš
tu paslēp savas sadurstītās rokas.
aiz skapja.
bet es zinu, ka tu neko
neko tādu nelieto.
jo vainīgi ir manas pieklājības skūpsti
kā no ziemas miega izcelti eži –
kusli, miegaini,
tomēr kā pienākums asi.
tu paslēp rokas,
es paslēpju savas.
pulksteņa rādītājs riņķo ap savu nodzisušo sauli.
tam ceļā iedaļās dažās mēs iespraucamies
un ar elkoņiem izgrūstām platākas
nekaunīgi kā tie, kuri tramvajos uzbūvē mājas.
smok pārpilnās debesīs
saspiestais
janvāra mēnesis.
tu paslēp rokas,
es paslēpju savas.
***
you conceal your prickled arms.
behind the dresser.
but I know that you don't
do any of that.
my kisses of courtesy are to blame
like hedgehogs woken from wintersleep –
faint, sleepy,
but sharp as commitment.
you conceal your arms,
I conceal mine.
the hand of the clock circles around its extinguished sun.
we elbow our way into the hourmarks
in its way and shove them wider
impudent as those who build homes in streetcars.
choking in crowded skies
crushed
the moon of January.
you conceal your arms,
I conceal mine.
|
||||
4. |
Dzejnieks
05:05
|
|||
|
Author: Linards Tauns
Stāvā virs manis dzīvo viens zēns
Blāvu skatu un nebeidzami kluss, viens zēns
Bet viņa acis iekvēlojas, kad no jumta
Viņš sasauc mākoņus.
Bet viņa acis iekvēlojas, kad no jumta
Viņš aizlaiž mākoņus.
Māte saka: “Tu būsi dzejnieks, tu būsi dzejnieks.”
Māte saka: “Tu būsi dzejnieks, bet dzejniekam grūts mūžs.”
Aizmidzis no saules, viņš sapnī rotaļājas
Ar sava jumta dārza ģeorģīni.
Nē, tā bija meitene no pretējā nama,
Kas pa diendusām spēlē tamburīnu.
Māte saka: “Tu būsi dzejnieks, tu būsi dzejnieks.”
Māte saka: “Tu būsi dzejnieks, bet dzejniekam grūts mūžs.”
Ģeorģīnes lūst. Meitene aizsit logu.
Viņa no mākoņiem vairās.
Gaisma no ziediem un rokām ar tamburīnu
Vizmo un paliek zēna acīs kairās.
Māte saka: “Tu būsi dzejnieks, tu būsi dzejnieks.”
Māte saka: “Tu būsi dzejnieks, bet dzejniekam grūts mūžs.”
Māte saka: “Tu būsi dzejnieks, tu būsi dzejnieks.”
Vējš uz jumta nokrīt un ģeorģīnēs pūš.
***
A floor above me there lives a boy
Lackluster gaze and indefinitely quiet, a boy
But his eyes light up when from the roof
He summons the clouds.
But his eyes light up when from the roof
He releases the clouds.
Mother says: “You'll be a poet, you'll be a poet.”
Mother says: “You'll be a poet, but a poet's life is tough.”
Asleep from the sun, he plays in his dream
With a dahlia from his roof garden green.
No, it was the girl from the house across the street,
At midday snooze she plays the tambourine.
Mother says: “You'll be a poet, you'll be a poet.”
Mother says: “You'll be a poet, but a poet's life is tough.”
Dahlias break. The girl slams the window shut.
She avoids the clouds in the skies.
Light off the blooms and hands with the tambourine
Shimmers and remains in his yearning eyes.
Mother says: “You'll be a poet, you'll be a poet.”
Mother says: “You'll be a poet, but a poet's life is tough.”
Mother says: “You'll be a poet, you'll be a poet.”
Wind falls on the roof and into dahlias huffs.
|
||||
5. |
Ermoņiku balādīte
03:19
|
|||
|
Author: Antanas A. Jonynas
mazās mutes ermoņikas
šonakt atbalsojas žēli
tā kā jorģīne zied mēness
rudens gaisma laba nav
drupu vidū sēd tur bērniņš
apķēris ar rokām kājas
mazās mutes ermoņikas
gauži cauri naktij skan
ak cik baisi sajukt prātā
ak cik baisi sajukt prātā
tā kā dārzi uzzied vaigi
un bez gaismas acis ir
tukšā ielā blandās ēnas
arī tās ir iztraucētas
mums tik nezināmi spēki
raibu karuseli griež
tā uz zemes atgultos tu
atgultos uz trotuāra
un kā sapnis tava dzīve
garām acīm aizsteigtos
pamestu tad dvēsle tevi
tā kā cilvēks pārdotuvi
un pa šaurām acu durīm
prom no tevis aizlaistos
ai cik baisi sajukt prātā
ai cik daiļi vītols liecas
apķēries ap viņa stumbru
vēl nez ko es domāju
mazās mutes ermoņikas
klusi klusi ilgodamās
klusi klusi atbalsojas
birstot sīkām monētām
***
the small mouth harp
echoes sadly tonight
like a dahlia blooms the moon
autumn light is no good
midst the ruins sits a child
with his arms around his knees
the small mouth harp
reeds wistful through the night
o, how eerie the thought of madness
o, how eerie the thought of madness
cheeks bloom just like gardens
and eyes lose their light
shadows roam an empty street
they, too, are disturbed
forces utterly unknown
spin this blurry carousel
you would lie back on the ground
lie back on the sidewalk
and your life just like a dream
would then flash by your eyes
your soul would then leave you
as someone would leave the market
through narrow doors of eyes
would then slip away from you
o, how eerie the thought of madness
o, how pretty the willow bends
with my arms around its trunk
who knows what comes to my mind
the small mouth harp
is longing quietly
echoing silently
as tiny coins fall
|
||||
6. |
Nāve, visusvētā
05:38
|
|||
|
Author: Pēteris Draguns
Nāve, Visusvētā, Visudārgākā!
No manis savu skatu nekad nenovērs!
Tavā tumšā namā mēs maizi dalījām,
abi kopā ēdām, Dievu pielūdzām.
Tumsas karaliene, lūdzu, dari tā,
lai mans mīļais atgriežas,
pie manām kājām krīt pazemīgs
un nožēlo, ko man darījis.
Lai viņš vienmēr ir manā tuvumā.
Lai viņš vienmēr ir manā tuvumā.
Kā nikns zvērs aizgāja, lai atnāk padevīgs.
Nāve, lūdzu, īsteno, kas man apsolīts!
***
O, Death, All-holy, All-precious!
Never ever turn your gaze away from me!
In your dark house we broke bread together,
we ate, the two of us, and prayed to the Lord.
Queen of Darkness, please make it so,
that my darling returns,
falls lowly at my feet,
and repents what he did to me.
May he always be by my side.
May he always be by my side.
Like a raging beast he left, tame may he return.
Death, please, grant what was promised to me!
|
||||
7. |
Pārnāk meli
02:52
|
|||
|
Author: Edgars Šubrovskis
pārnāk meli mājā, sevi slavē
veikli izbēguši visām cilpām
metas nu ap kaklu, pieņem, mīļais, vienmēr
atgriezīsimies pie tevis, pieņem, mīļais
re, kā vārdi spārnos cēlās augstu
re, kā saule tajos iedzirkstījās
ticība tik spoži, maigi savaldīta
nekad nebūtu pa plecam patiesībai
kamēr kādam vēl gribas noticēt
***
lies return home, praising themselves
craftily slipped through all traps and nooses
throw their arms around me, embrace us, darling, always
we'll return to you, embrace us, darling
see how words soared up high
see how the sun sent sparks through them?
faith so brilliantly, gently tamed
truth could never shoulder this
while there's someone still willing to believe
|
||||
8. |
Dies dos
04:18
|
|||
|
Author: Edgars Šubrovskis
meklēsim starp māsām un brāļiem
meklēsim ar acīm ausīm modrām
ja labi meklēsim – dies dos
vecās grāmatās un kapulaukos
viesu mēteļos un svešā naudā
ja neapstāsimies – dies dos
eņģeļus, kas nesīs prom ļauno
biezi nodarvotām spārnu spalvām
uz liesmām pacelsies – dies dos
dies dos vainīgos, dies dos vainīgos
dies dos, ka likteņzirgam nepaslīd kāja
lai tad varam gulēt mierā
liegā baltu linu kreklu smaržā
mēs ziedu pieņemam – dies dos
lai tad pasaulē bez grēka
viņus pieminot kā mīļus draugus
mēs galvas noliecam – dies dos
dies dos vainīgos, dies dos vainīgos
dies dos, ka likteņzirgam nepaslīd kāja
***
we’ll search among sisters and brothers
we’ll search with ears, eyes vigilant
if we search well – god will provide
in old books and fields of graves
in guests’ coats and others’ money
if we don’t stop – god will provide
angels that carry away evil
with thick tar-laden wings
soaring above the flames – god will provide
god'll give us the guilty ones, god'll give us the guilty ones
and make sure the fatehorse’s step doesn’t falter
so that we may sleep peacefully
in the gentle scent of white linen shirts
we accept this sacrifice – god will provide
so that in a world without sin
remembering them as dear friends
we can bow our heads – god will provide
god'll give us the guilty ones, god'll give us the guilty ones
and make sure the fatehorse’s step doesn’t falter
|
||||
9. |
Pārnāk meli / echo
01:06
|
|||
10. |
Paklājs
02:58
|
|||
|
Author: Edgars Šubrovskis
viņi noguļas blakus uz paklāja
tas ir raupjāks, nekā acīm šķita
mandalā kārtojas putekļu ērcītes
skubīgām tērcēm cita pie citas
kāpēc, kāpēc apgriezi matus
mūsu ainā līdzsvars tagad ir zudis
labie nodomi bruģē kā mašīna
krietniem ķieģeļiem
ceļu pār mūsu krūtīm
mīļā, lūdzu, nē
valdies, nezaimo
savu nesamo
varam izturēt
***
they lie down on a carpet side-by-side
it is coarser than seemed to the eye
dust mites line up in a mandala
teeming in hurried streams one next to the other
why, oh, why did you cut your hair
now the balance between us is lost
good intentions cobble like a machine
with honest bricks
a road over our chests
dear, please, don’t
hold the blasphemy
our burden
we can endure
|
||||
11. |
Arlekīns
04:05
|
|||
|
Author: Henrikas Radauskas
aizpeld violets arlekīns
augšup vakara mākonī
lejup debesis lejas kā vīns
gaiši skumīga dziesma tām līdz
viņa ģitāras skaņās tik žēlās
trauslie zāļu augumi lūst
sastingst pasaule ledainos tēlos
ir man elpot it smagi kļūst
nāves brāzmas jau tuvu mēs dzirdam
bet viņš izliekas – tas nekas
ātra nāve tam tieši sirdī
trāpa šķēpu, kas skanīgs un ass
lejā raudāt sāk koki visi
lejup asinis lejas un vīns
nomirst dziestošā padebesī
nomirst violets arlekīns
***
a violet harlequin drifts away
up into the evening clouds
the heavens pour down like wine
and carry a song of sweet sorrow
midst the sad notes of his guitar
break brittle stems of grass
the world freezes into icy forms
and suddenly I find it so hard to breathe
we hear a breeze of death coming
but he acts as if nothing’s wrong
a quick death – right in his heart
a spear, resounding and sharp
down below the trees begin to weep
down pours the blood and the wine
in the withering clouds he dies
the violet harlequin dies
|
||||
JUUK Riga, Latvia
Grupā JUUK sadarbojas alternatīvās scēnas mūziķi, kurus vieno aizraušanās ar alternatīvo, tumšo folk&kantrī - mūziku, kuru
Latvijā dzird reti, neraugoties uz latviešu mīlestību pret skumjām un sērām.
/
JUUK is a folk-rock band from Riga. They draw influence from all manners of folk, rock and country to create melodic original compositions with a high emphasis on lyrics and clever wordplay.
... more
If you like JUUK, you may also like:
supported by 7 fans who also own “Muļķa stabule”
go to album
Nepieklājīgā Meitene
by Dzeltenie Pastnieki
supported by 6 fans who also own “Muļķa stabule”
go to album
Astralingua mixes otherwordly folk and augural classical music into their newest offering.
go to album
Introspective pop songs with transcendent melodies offer a joyful meditation on staying present in a world that often moves too fast.
go to album
If you have a fondness for expertly wrought roots-rock with sharp lyrics and aching vocals, look no further—“Strangers” is for you.
go to album
Mana Pasaule
by Ingus Baušķenieks
supported by 5 fans who also own “Muļķa stabule”
go to album
